Jā, palīdz. Kritiskā domāšana nav drūma pieres saraukšana, aizdomīgi pētot katru kafijas krūzi vai drauga sajūsmināto stāstu. Tā ir prasme uzdot sev dažus gudrus jautājumus, pamanīt nianses un izvēlēties reakciju, nevis ļaut pirmajam iespaidam nospiest visas dzīves pogas.
Domāt dziļāk nenozīmē dzīvot smagāk. Gluži pretēji, tas palīdz sarežģītās situācijās atrast ne tikai problēmu, bet arī pāris iespējamos ceļus uz priekšu. Dažkārt pat kādu negaidītu bonusa līmeni.
Kritiskā domāšana paplašina skatījumu
Kritiskā domāšana sākas ar vienkāršu pauzi. Pirms secināt, ka viss ir slikti, kāds cilvēks noteikti ir pret jums noskaņots vai viena neveiksme sabojās visu nedēļu, pajautājiet sev, ko es patiesībā zinu?
Piemēram, ja saņemat negaidītu rēķinu, pirmais impulss var būt satraukums. Taču nākamais solis ir daudz noderīgāks, pārbaudīt summu, termiņus, pieejamās izvēles un savu budžetu. Ja maksājumu pārskatīšana var palīdzēt ieviest vairāk skaidrības, noderīgi ir izprast arī nebanku kredītu apvienošana iespējas.
Šāda pieeja neatceļ problēmu, bet atņem tai spēju aizņemt visu skatuvi. Dzīve vairs nav tikai melnbalts izdosies vai neizdosies. Parādās starpkrāsas, varbūt ir risinājums, vēl jānoskaidro, es varu lūgt palīdzību, šoreiz izmēģināšu citādi.
Optimisms nav rozā brilles
Optimisms nav prasība izlikties, ka lietus ir saule. Tas ir ieradums atcerēties, ka lietū var paņemt lietussargu, pārcelt plānus vai priecāties par svaigu gaisu.
Pārdomāta domāšana palīdz atšķirt faktus no pieņēmumiem. Fakts ir tas, ka kolēģis neatbildēja uz ziņu. Pieņēmums ir tas, ka viņš jūs ignorē. Fakts ir tas, ka iecerētais plāns neizdevās. Pieņēmums ir tas, ka jums nekad nekas neizdodas.
Kad pieņēmumus sākam pamanīt, tiem vairs nav tik liela vara. Tā vietā varam izvēlēties labvēlīgāku un reālistiskāku skaidrojumu.
Trīs jautājumi pirmajam iespaidam
Kad emocijas skrien ātrāk par prātu, izmēģiniet šo mazo spēli:
- Kas ir fakts? Nosauciet tikai to, ko patiešām zināt.
- Ko es pieņemu? Pamaniet stāstu, ko prāts jau paspējis pievienot.
- Kāds ir vēl viens skaidrojums? Meklējiet vismaz divas alternatīvas.
Šie jautājumi neaicina kļūt vēsiem vai neuzticīgiem. Tie palīdz būt godīgiem pret sevi un citiem. Turklāt bieži vien otrais vai trešais skaidrojums ir daudz mierīgāks nekā pirmais.
Informāciju nevajag norīt steigā
Mūsdienās uzmanība ir kā konfekte uz veikala letes, krāsaina, salda un bieži vien nopērkama ar vienu klikšķi. Tāpēc kritiskā domāšana īpaši noder, lasot ziņas, sociālo tīklu ierakstus un skaļus viedokļus.
Emocionāli formulēts saturs spēj ātri izraisīt dusmas, bažas vai sajūsmu. Par to, kā dusmu radīšana var piesaistīt auditorijas uzmanību, ir vērts atcerēties ikreiz, kad ieraksts šķiet pārāk satraucošs, lai to nepārpublicētu uzreiz.
Pirms dalīties ar kādu apgalvojumu, pārbaudiet:
- kas to ir publicējis;
- vai virsraksts atbilst pašam tekstam;
- vai ir minēti konkrēti fakti;
- vai netiek spēlēts tikai uz bailēm vai sašutumu;
- vai par tēmu pieejami arī citi skatpunkti.
Tas nav jāuztver kā mājasdarbs ar septiņām tabulām. Pietiek ar dažām sekundēm un veselīgu ziņkāri. Arī prāts novērtē, ja to nebaro tikai ar skaļākajiem saukļiem.
Sarežģījumus pārvērt spēlē
Dažreiz problēma kļūst vieglāka nevis tāpēc, ka tā pazūd, bet tāpēc, ka mainās veids, kā uz to skatāmies. Pamēģiniet sarežģītu uzdevumu uztvert kā kvestu, kurā ir situācija, pieejamie resursi, iespējamie pavedieni un nākamais mazais solis.
Tieši šādu pieeju labi atgādina kvests kā komandas spēle, kurā ne vienmēr uzreiz redzam visu karti, taču, vērojot, jautājot un sadarbojoties, risinājums pamazām atklājas.
Mazie vingrinājumi prātam
Lai trenētu spēju pamanīt vairāk iespēju, nav nepieciešams gaidīt lielu dzīves pagriezienu.
Pierakstiet trīs variantus. Kad rodas sarežģījums, pierakstiet trīs iespējamas rīcības. Pirmais variants var būt acīmredzams, otrais praktisks, bet trešais lai ir mazliet drosmīgāks.
Mainiet lomu. Iztēlojieties, ko par situāciju teiktu labs draugs, bērns, skolotājs vai cilvēks, kurš tajā nesaskata personisku apdraudējumu. Cits skatpunkts bieži atnes negaidītu vieglumu.
Meklējiet vienu ieguvumu. Nevajag piespiest sevi priecāties par katru neveiksmi. Pietiek pajautāt, ko no šī varu iemācīties, sakārtot vai pamanīt nākamreiz?
Ieviesiet faktu pauzi. Pirms atbildēt uz kaitinošu ziņu vai pieņemt lielu lēmumu, atvēliet sev dažas minūtes. Pauze nav vilcināšanās, tā ir iespēja neļaut emocijām vadīt visu spēli.
Dziļāka domāšana dod vieglumu
Cilvēks, kurš domā kritiski, nav tas, kurš visur meklē kļūdas. Tā ir persona, kura prot pamanīt iespējas, pārbaudīt iespaidus un saglabāt elastību, kad plāns pēkšņi aiziet citā virzienā.
Dzīve nekļūs paredzama, un tas pat ir labi. Taču kritiskā domāšana palīdz neapjukt krāsu pārbagātībā. Tā māca atšķirt īstu signālu no trokšņa, saprast savas emocijas un saskatīt, ka arī aiz šķēršļa var būt durvis. Varbūt ne uzreiz atvērtas, bet noteikti atrodamas.
