Ir dāvanas, kas izskatās lieliski līdz brīdim, kad tām jāatrod vieta skapī. Un ir dāvanas, kas sākas tikai tad, kad tās atver — ar smiekliem, vieglu satraukumu un nu labi, darām! sajūtu.

Šo rakstu uzrakstījām, jo arvien biežāk pieķeram sevi pie domas, ka visvērtīgākais, ko var uzdāvināt, ir kopā piedzīvots laiks.

Ja arī tev gribas dāvināt ko krāsainu, ne obligāti burtiski, turpini lasīt.

Kāpēc atmiņas uzvar mantas

Ceļojumu stāsti reti sākas ar Es nopirku vēl vienu vāzi. Tie sākas ar Mēs apmaldījāmies un atradām labāko skatu punktu, vai Mēs smējāmies tik skaļi, ka garāmgājēji smaidīja līdzi. Piedzīvojumi pielīp atmiņai kā konfektes papīrītis pie kabatas, ne tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka ir ko atcerēties.

Interesanti, ka psihologi jau sen runā par pieredzes vērtību, mēs daudz ilgāk atceramies emocijas nekā priekšmetus. Un labā ziņa ir tā, ka piedzīvojuma sajūta nav rezervēta tikai lidostām vai kalnu takām. To var uzdāvināt arī pilsētā, vienā vakarā, ar vienu vārdu, izlaušanās spēles.

Kā kvests kļūst par dāvanu

Ja dāvana ir signāls es tevi pazīstu, tad piedzīvojums ir signāls es gribu ar tevi kopā kaut ko piedzīvot. Kvests šajā ziņā ir gandrīz ideāls, mazliet adrenalīna, mazliet prāta vingrošanas un ļoti daudz mēs komanda! enerģijas. Ja gribi saprast, kā tas viss strādā praksē, vērts ielūkoties arī rakstā par kvestu dāvanu kartes un to, ko tieši cilvēks saņem. Spoileris, ne tikai papīrīti.

Plašāk paskatoties, kvests kā dāvana strādā vairākos līmeņos.

Ko tu patiesībā uzdāvini

Kvestā tu neuzdāvini istabu vai spēli. Tu uzdāvini:

• kopīgu stāstu, ko vēlāk varēs citēt: “Atceries, kā mēs 20 minūtes meklējām atslēgu, kas bija turpat?”
• drošu izaicinājumu, kur drīkst kļūdīties un tas pat ir smieklīgi;
• laiku bez ekrāniem, jo pēkšņi visiem svarīgāks ir viens kods nekā piecas paziņojumu joslas;
• mazu svētku sajūtu, pat ja ārā līst un ir otrdiena.

Un tas viss bez klasiskā riska vai tev jau ir šis?.

Kam šī dāvana derēs

Ja domā par ģimeni vai draugiem, kuri alkst kustības un jaunu impulsu, te ir pāris profili, kuriem šis trāpīs desmitniekā:

1. Aktīvie prāti, kuriem pat pārgājienā patīk minēt maršrutu, nevis tikai iet.
2. Komandas cilvēki, kuri prot vienoties vai vismaz pēc tam pasmieties.
3. Tie, kam viss jau ir, jo mantu kategorijā viņi tevi jau apsteiguši.
4. Tie, kam vajag izkustēties, jo kvests nav maratons, bet ir pietiekami dzīvs, lai pamodinātu enerģiju.

Ja kādreiz esi domājis, vai šādu pieredzi var radīt arī saviem spēkiem, interesants skatījums ir par to, vai izveidot kvestu pats un kas patiesībā slēpjas aiz labas spēles scenārija.

Kā kvests trenē komandu

Izlaušanās spēles ir kā mini pārgājiens prātam, jāvirzās uz priekšu, jāspēj sadalīt lomas un jānotur labs noskaņojums, kad neiet.

Praktiski tas nozīmē, ka kvestā tu neizbēgami trenēsi komunikāciju, jo klusējot kods neatnāks pats. Tiks pārbaudīts radošums, jo dažreiz loģiski nav vienīgā pareizā pieeja. Parādīsies uzticēšanās, jo kādam tajā brīdī būs jāvada, kādam jāseko. Un, protams, humors kļūs par slepeno ieroci, kas glābj komandu, kad laiks skrien ātrāk nekā gribētos.

Šī ir tā pati piedzīvojuma garša, ko dod festivāli un izaicinājumi, kopā, ar mazliet haosa un lielu mēs to izdarījām! sajūtu.

Kā izvēlēties piemērotu kvestu

Lai dāvana būtu trāpīga, pietiek ar dažiem vienkāršiem jautājumiem:

• Cik cilvēkiem patīk spēlēt kopā? Divatā būs intīmāk, grupā skaļāk un jautrāk.
• Vai viņiem patīk vairāk domāt vai kustēties? Dažiem patīk mīklas, citiem dinamika.
• Cik asas emocijas viņi vēlas? Dažiem patīk spriedze, citiem piedzīvojums bez stresa.

Ja šaubies, izvēlies tā, lai cilvēkam būtu iespēja nākt ar savu komandu. Piedzīvojums mīl brīvību un izvēles sajūtu.

Piedzīvojumi arī tuvumā

Lieliskā ziņa ir tā, ka piedzīvojuma sajūtu var atrast arī tepat, ne tikai ar aviobiļeti kabatā. Dažreiz pietiek ar citu maršrutu, citu rajonu vai citu skatpunktu. Iedvesmai var noderēt arī pastaiga Latgales apkaimē, tas ir labs atgādinājums, ka jauns bieži ir tepat aiz stūra, tikai jāatļaujas iet.

Izlaušanās spēle šajā ziņā ir kā strukturēts piedzīvojums, kāds jau ir parūpējies par scenāriju, bet emocijas radīsiet jūs paši.

Kad manta tomēr ir īstā

Protams, arī mantām ir savs šarms. Zeķes ir stabila vērtība, un krūzīte var būt mīļa, īpaši, ja tā atgādina par konkrētu cilvēku. Taču, ja cilvēks apzināti krāj mazāk, bet labāk, piedzīvojums bieži uzvar ar vienu vienkāršu triku, tas neaizņem vietu plauktā, bet aizņem vietu sarunās.

Turklāt piedzīvojumu ir grūti piedzīvot vienatnē. Tā ir dāvana, kas tevi automātiski iesaista, ne tikai kā dāvinātāju, bet kā komandas biedru. Un tas jau ir pavisam cits līmenis.

Daži viegli padomi drosmīgam dāvinātājam

Dāvini tā, lai cilvēkam gribētos iziet ārā no ikdienas, nevis izpakot kārtējo lietu. Ja gribi trāpīt emocijā, pievieno dāvanai vienu teikumu, Es gribu, lai mums ir ko atcerēties. Tas maina visu.

Un galvenais, neuztver to pārāk nopietni. Piedzīvojums sākas tieši tad, kad ļauj sev mazliet paspēlēties ar dzīvi. Veiksme parasti uzsmaida tiem, kas par to ļoti nestreso un ir gatavi atvērt durvis ne tikai dāvanai, bet arī jaunam stāstam.